Eiropā tiks aizliegta neonikotinoīdu jeb neoniķu izmantošana brīvā dabā, bet ko tas nozīmē mums?
Eiropas Savienība (ES) plāno aizliegt pasaulē visplašāk izmantotos insekticīdus, lai pasargātu bites un pārējos svarīgos kukaiņus, kas atbildīgi par augu apputeksnēšanu. Kā nesen noskaidrots, ja izmirtu augus apputeksnējošie kukaiņi, ietu bojā visa cilvēce.
Insekticīdu dēļ pēdējos gados krasi samazinājies bišu un citu augus apputeksnējošo kukaiņu skaits visā pasaulē, tāpat insekticīdi nodarījuši kaitējumu arī citām sugām, piemēram kukaiņēdājiem-putniem un sikspārņiem. Pat tik ļoti svarīgajām sliekām neoniķi nodara neatgriezenisku kaitējumu.
Piektdien apstiprinātais aizliegums tiek vērsts pret insekticīdu ķīmisko sastāvdaļu, kas labi pazīstama ar nosaukumu neonikotinoīdi jeb neoniķi. Zināms, ka jaunā regula stāsies spēkā gada baigās un tā aizliegs šo ķīmisko vielu izmantot ārpus telpām. Siltumnīcās gan tā būs izmantojama ar īpašu atļauju.
Neoniķi tika ieviesti 1980. gados, to uzdevums bija aizstāt daudz toksiskākus insekticīdus, par spīti to izgudrotāju labajai iecerei, zinātnieki laika gaitā noskaidroja, ka neoniķi atstāj graujošas sekas uz vidi.
Neoniķi ir ārkārtīgi efektīvi kukaiņu nervu šūnu iznīcinātāji, kukainis iet bojā tiklīdz apēd šo insekticīdu. Lielākā daļa sojas, kukurūzas un kviešu sēklu ES teritorijā ir apsmidzināti ar neonikotinoīdu. Gadījumā, ja putns apēd šādas sēklas, arī viņa nervu šūnas iet bojā, ziņojusi EPA laboratorija. Labībai augot, neoniķi iesūcas stāda šūnās, padarot tos indīgus jebkuram kukainim, kas to grauž. Auga putekšņi, nektārs, sula un pat mirušās lapas satur kukaiņiem indīgās vielas.
Pēc augu bojāejas kaitīgās vielas nokļūst arī augsnē, turklāt neoniķi lieliski šķīst ūdenī, tādējādi pēc lietus insekticīdi nonāk arī strautos, dīķos, upēs un pat piekrastes zonās.
Neoniķi ir 5000 līdz 10000 reizes toksiskāki par dihlorodifeniltrihloroetānu (DDT), skaidro Džons Marks Bonmatīns no Francijas Nacionālā zinātniskās izpētes centra.
Cerēsim, ka kaitīgo vielu aizliegumi stāsies spēkā pēc iespējas ātrāk.
Avots: news.nationalgeographic.com